Mani bakstīja, bakstīja un izbakstīja grāmatas pirmo nodaļu :D Nezinu kā sanāca, bet es centos :D
Sviesta Kalns
I
Tā bija pilnīgi parasta sestdiena Sviesta Kalnā, jeb, kā vietējie hindi to sauc, मक्खन पहाड़. Apaļīgā Šilabala kā allažiņ gatavo pusdienas saviem 27 bērniem- 17 Abdudžamaliem, 9 Anašifām un, protams, jaunākajam Abdužirišvilitiripirisallāham.
Abdužirišvilitiripirisallāhs nebija kā pārējie viņa brāļi vai māsas, viņš bija ļoti apdāvināts, un arī viņš pat nebija viņu brālis. Dienā, kad zilonī reinkarnējās viņu tēvs, Šilabala saskuma un darīja lietas, ar kurām pieklājīgi cilvēki nelepotos. Viņa dzēra no gāzētā, gāzes pilnā, burbuļojošā klints strauta un tad biedējošā uzbudinājumā pa lauku dzenāja ēzeļus, lai vismaz ar kaut kādu prieku piepildītu savu noskumušo garu. Bet tad parādījās kāds vīrs šim apvidum nepierastās drēbēs un ar bērnu rokās. Viņš bija tērpies tikai auduma gurnu apsējā, kas vairāk līdzinājās tīklam, nevis audumam, kā arī tas vispār neko nepiesedza. Šilabalai tas likās nožēlojami, viņa viņu uzskatīja par pilnīgu neveiksminieku, muļķi, nejēgu un pilnīgu sūdabrāli, bet tomēr nebūdama labākā situācijā klausījās viņā. Viņš teica:"Ņem šo bērnu, Šilabala, viņš man ir pilnīga skabarga pakaļā, taču tev viņš nesīs prieku. Ņem un audzini viņu par īstu karotāju, kādi šajos laikos ir vis vairāk nepieciešami." Un Šilabala smaidīja, viņa laipni piekrita, paņēma bērnu un ar vieglu sirdi devās mājās. Bērns tiešām nesa lielas raizes, un jau pa ceļam uz mājām viņš Šilabalu vairākas reizes novēma no galvas līdz kājām, taču viņš bija gudrs un stiprs, un tādēļ viņš nesa viņai daudz prieka. Šilabala Abdužirišvilitiripirisallāhu iemīlēja vairāk kā pārējos 26 bērneļus, un arī vārds par to liecina, tas tulkojumā nozīmē-Mīlu vairāk kā pērējos sīkos.
Šajā sestdienā viss noritēja kā parasti. Šilabala pabāzusi galvu pa savas daudzstāvu telts- mājas logu sauca:"Bērni! Ēst! Paēdiet kārtīgi, visu mēnesi neēdīsiet, man būs diēta!" Bet neviens viņu vairs neņēma par pilnu, jo viņa nekad nepaspēj uz svara vērotāju sanāksmēm pateicoties tam, ka vietējais uzņēmums "Donkey Taxi" savus ēzeļus baro ar "Auzas+Akmeņi" maisījumu, lai ieekonomētu uz auzām, taču viņi vienmēr salauž ratu riteņus pret to, kas nāk ārā no ēzeļa pēc pusdienām, un nekad nevienu nepaspēj nogādāt laikā. Bet nu bērni kaut kā salasījās, pat Abdudžamals Desmitais pārtrauca novērot simpātiskās kazu slaucējas un ar āboliem mētāt pa resno sumo cīkstoni, kas nekā nespēj aizsniegt ēdienu un visu laiku par to raud. Tāču visu sengaidītais tēvocis Abdudanjēls tā arī neierodas. Pēc pusdienām visi turpina savas dienas gaitas- vēro slaucējas, ar caurejas tēju dzirda draugus un vistas, kas vēlāk dēšanas procesa laikā ļoti apgrūtina olu vācēja darbu, taču Šilabala nevar izturēt uztraukumu un aizvainojumu Abududanjēla dēļ.
Viņa domīga ar viegliem soļiem dodās uz telti- tualeti, cerot atbrīvoties no rūpju smaguma, taču viņa neiztur un lielākā spiediena brīdī reinkarnējas...
ATSTĀJIET KĀDAS ATSAUKSMES !
