Rokudzelži

Vasara iet pilnā sparā, grūti saprast, kur laiks var tik ātri paiet... Lietuvā nebiju, un īsti nezinu, kas vispār ar maniem plāniem notiks....
  
 Bet ne par to ir stāsts.
Mums te nesen bija ievērojams muzikāls pasākums, kurā pat piedalījās APVADCEĻŠ! Nu bet tas tā... Biļeti dabūju no kaut kāda veča par velti, beeet nesanāca izmantot, jo drīz vien sāka līt, un labi, ka tā, jo drīz jau vajadzēja spēlēt duetam Sandra, kaut arī tur ir tikai Sandra, un man tas nepatīk. Un pateicoties tam, mēs vakaru turpinājām kādā garāžiņā, kur bija pilns ar visādiem vēsturiskiem priekšmetiem līdz viens jau labi iereibis veiksminieks atrada rokudzelžus un domādams, ka viegli tos atvērs saslēdz vienu roku, būtu saslēdzis abas, bet es viņu mazliet apgaismoju. Tad viņam uznāca neliels stress un viņš atspirga pāris minūtēs un sāka apzvanīt visus, kam varētu būt metāla zāģis, viņš jau gandrīz raudāja un teica, ka vairs nemūžam nedzers, bet kā es viņam to dzelzi pārgriezu, viņš no kaut kurienes izvilka pudeli un kliedza, ka tas jānosvin. Man viņš patīk...



          Laikam jāatver sava darbnīciņa pie Daugavpils cietuma...

Lietuva...

14. jūnija pēcpusdiena.... Nu jau spīd saule, bet diena bija vēsa un mākoņaina....  Atvairīju pāris dunduru uzbrukumus un iemetu Kevinam pa galvu ar kūdru... Spraiga dieniņa....
Jau 2 nedēļas esmu kūdras ieguves palīgstrādnieks....
Reāls besis... Pēc ilgiem maniem aprēķiniem šogad ne sūda nesanāks nopelnīt un + es jūtos vēl ierobežotāks, kā skolas laikā.
Bēēēt! IR paspīdējis jauks optimisma pilns, saulains, iespējams arī lietains, Viļņains veiksmes stariņš!
No 5. līdz 21. jūlijam pie Viļņas notiks nometne. Tur būs skauti no Lietuvas, Polijas un mēs no Latvijas.
Ceru, ka izdosies viņiem parādīt, cik ļoti īstenībā Polija un Lietuva sūkā un cik mēs tomēr esam [nereāli] kruti.

Jau pirms kāda laika redzēju tos lietuviešus...  Vienu no viņiem sakoda lapsene kaut kādā sasmakušā āra tualetē. Tā i viņiem vajag, savādāk viņi te pieexportē pilnus veikalu plauktus ar savu lietuviešu pienu plēves pakās! NELIEŠI!

Sviesta Kalns

Mani bakstīja, bakstīja un izbakstīja grāmatas pirmo nodaļu :D Nezinu kā sanāca, bet es centos :D

Sviesta Kalns

I

     Tā bija pilnīgi parasta sestdiena Sviesta Kalnā, jeb, kā vietējie hindi to sauc, मक्खन पहाड़. Apaļīgā Šilabala kā allažiņ gatavo pusdienas saviem 27 bērniem- 17 Abdudžamaliem, 9 Anašifām un, protams, jaunākajam Abdužirišvilitiripirisallāham.

     Abdužirišvilitiripirisallāhs nebija kā pārējie viņa brāļi vai māsas, viņš bija ļoti apdāvināts, un arī viņš pat nebija viņu brālis. Dienā, kad zilonī reinkarnējās viņu tēvs, Šilabala saskuma un darīja lietas, ar kurām pieklājīgi cilvēki nelepotos. Viņa dzēra no gāzētā, gāzes pilnā, burbuļojošā klints strauta un tad biedējošā uzbudinājumā pa lauku dzenāja ēzeļus, lai vismaz ar kaut kādu prieku piepildītu savu noskumušo garu. Bet tad parādījās kāds vīrs šim apvidum nepierastās drēbēs un ar bērnu rokās. Viņš bija tērpies tikai auduma gurnu apsējā, kas vairāk līdzinājās tīklam, nevis audumam, kā arī tas vispār neko nepiesedza. Šilabalai tas likās nožēlojami, viņa viņu uzskatīja par pilnīgu neveiksminieku, muļķi, nejēgu un pilnīgu sūdabrāli, bet tomēr nebūdama labākā situācijā klausījās viņā. Viņš teica:"Ņem šo bērnu, Šilabala, viņš man ir pilnīga skabarga pakaļā, taču tev viņš nesīs prieku. Ņem un audzini viņu par īstu karotāju, kādi šajos laikos ir vis vairāk nepieciešami." Un Šilabala smaidīja, viņa laipni piekrita, paņēma bērnu un ar vieglu sirdi devās mājās. Bērns tiešām nesa lielas raizes, un jau pa ceļam uz mājām viņš Šilabalu vairākas reizes novēma no galvas līdz kājām, taču viņš bija gudrs un stiprs, un tādēļ viņš nesa viņai daudz prieka. Šilabala Abdužirišvilitiripirisallāhu iemīlēja vairāk kā pārējos 26 bērneļus, un arī vārds par to liecina, tas tulkojumā nozīmē-Mīlu vairāk kā pērējos sīkos.

     Šajā sestdienā viss noritēja kā parasti. Šilabala pabāzusi galvu pa savas daudzstāvu telts- mājas logu sauca:"Bērni! Ēst! Paēdiet kārtīgi, visu mēnesi neēdīsiet, man būs diēta!" Bet neviens viņu vairs neņēma par pilnu, jo viņa nekad nepaspēj uz svara vērotāju sanāksmēm pateicoties tam, ka vietējais uzņēmums "Donkey Taxi" savus ēzeļus baro ar "Auzas+Akmeņi" maisījumu, lai ieekonomētu uz auzām, taču viņi vienmēr salauž ratu riteņus pret to, kas nāk ārā no ēzeļa pēc pusdienām, un nekad nevienu nepaspēj nogādāt laikā. Bet nu bērni kaut kā salasījās, pat Abdudžamals Desmitais pārtrauca novērot simpātiskās kazu slaucējas un ar āboliem mētāt pa resno sumo cīkstoni, kas nekā nespēj aizsniegt ēdienu un visu laiku par to raud. Tāču visu sengaidītais tēvocis Abdudanjēls tā arī neierodas. Pēc pusdienām visi turpina savas dienas gaitas- vēro slaucējas, ar caurejas tēju dzirda draugus un vistas, kas vēlāk dēšanas procesa laikā ļoti apgrūtina olu vācēja darbu, taču Šilabala nevar izturēt uztraukumu un aizvainojumu Abududanjēla dēļ.

     Viņa domīga ar viegliem soļiem dodās uz telti- tualeti, cerot atbrīvoties no rūpju smaguma, taču viņa neiztur un lielākā spiediena brīdī reinkarnējas...

      ATSTĀJIET KĀDAS ATSAUKSMES !

Nostaļģija

Vakar atsāku strādāt kūdras purvā... Kādas atmiņas!
[ja vēl kāds nav paprasījis, tad pagājušogad nopelnīju 227.43 Ls]
Jā, un kā allažiņ man vajag pamatīgi apdedzināt muguru, tā ka visu nakti jāguļ uz vēdera, toties, kas ir diez gan kruta, es noslaktēju kādus desmit tūkstoš` dundurus, man pat bija plāns viņus visus sakrāt un atvērt savu dunduru muzeju, jo viņi visi bija dažādi, viens pat bija biedējoši dzeltens!!!

Vēl + ir baigā ķibele.... RĪT ir MATEMĀTIKAS eksāmens!
Man diez ko matemātika nepatīk...
Kā arī man sāk kaitināt māsa. Pēc viņas un draudzeņu izklaidēm pa visu māju svaidās monopola nauda, vienu atradu tualetē, ceru neieraudzīt kādu podā vai miskastē.

Purvā vismaz ir tāda ekstra, ka kādam vienmēr vajag kādu iegāzt grāvī, un tas ir diez gan uzjautrinoši! Bet kad tas krītošais zellis izlīda no grāvja, viņš vairs tik gandarīts neizskatījās.

Sākums

   Labdien un sveiciens sakarā ar skolas beigšanos! 
Es negribu pārāk daudz stāstīt par sevi, bet vairāk par saviem ikdienišķajiem, un ne tik ļoti, piedzīvojumiem.

Varu pateikt, ka man ir diez gan daudz visādu debīlu iesauku, Edzja mani sauc par Māricu vai Centneru, māsa par Mērci, brālēns vienas jaukas kunģa slimības dēļ par Korķīti... jā un vecmamma mani sauca par Teodoru

Šodien bija laba diena. Visur kur es pa māju gāju, vienmēr sasitu es kāju un beigās bija bail staigāt, jo domāju, ka visa grīda un skapīši ir sazvērējušies pret mani. Bet tas nav viss... 2 reizes liekot ledusskapī pienu ar nelielu metienu piens atsitās pret pakas apakšu un labā daudzumā izbēga no pakas... Man patīk piena aromāts!

Bet par brīvību... Vakar pa nakti paliku pie Gaujas zem zvaigžņotās debess, ārā bija kādi 3, varbūt 5 grādi, bet ne jau siltums mani iepriecināja, bet tie bija odi, iesaku pamēģināt, es ceru, ka laika gaitā, varbūt, man izveidosies imunitāte pret odiem un vairs nepaliks, jauki niezošas, pumpas.